Līguma paraugs var būt labs sākumpunkts, ja tas atbilst darījuma veidam un tiek pielāgots konkrētās vienošanās nosacījumiem. Problēma sākas tad, kad paraugu izmanto bez pārbaudes: tajā var būt cita darījuma loģika, nepiemērota valsts vai neskaidri atstāti lauki.
Civillikuma 1492. pants paredz, ka, sastādot rakstisku darījuma aktu, puses nav saistītas ar noteiktiem paraugiem. Tāpēc svarīgs ir nevis juridisks izskats, bet gan tas, vai teksts precīzi apraksta konkrēto darījumu.
Vērtējot darījumu, jāņem vērā tā dalībnieki, priekšmets, gribas izteikums, sastāvdaļas un forma (Civillikuma 1404. pants).
Darījuma formu puses parasti izvēlas pašas, izņemot likumā noteiktos gadījumus. Ja likums prasa noteiktu formu vai puses no tās padarījušas atkarīgu sava darījuma spēku, formas neievērošana padara darījumu par spēkā neesošu (Civillikuma 1473.–1475. pants).
Galvenie riski, izmantojot līgumu paraugus
Gatava līguma struktūra var radīt nepamatotu drošības sajūtu. Tajā var palikt citas valsts atsauces, tukši lauki, savstarpēji pretrunīgi varianti vai atsauces uz trūkstošiem pielikumiem, un teksts var neatspoguļot pušu faktisko vienošanos. Zemāk esošā pārbaude palīdz šīs problēmas pamanīt pirms parakstīšanas.
Ātrā pārbaude pirms parauga izmantošanas
Parauga pārbaude | Ko salīdzināt | Brīdinājuma pazīme |
|---|---|---|
Avots, valsts un versija | Vai ir zināms, kam, kurai valstij un kad paraugs sagatavots? | Nav avota vai versijas datuma; minētas citas valsts iestādes, valūta vai procedūras |
Tukšie lauki un izvēles varianti | Vai visi lauki ir aizpildīti un atstāts tikai saskaņotais variants? | Palikušas iekavas, vietturi vai savstarpēji izslēdzošas izvēles |
Pušu nosaukumi un lomas | Vai vienas un tās pašas puses visā tekstā nosauktas konsekventi? | Viena puse dažādās vietās nosaukta atšķirīgi vai tās loma nav definēta |
Priekšmets un pielikumi | Vai darījuma priekšmets ir identificējams un katrs minētais pielikums ir pievienots? | Teksts atsaucas uz trūkstošu pielikumu vai citu tā versiju |
Summas, termiņi un sākuma brīži | Vai tie sakrīt pamattekstā, tabulās un pielikumos? | Dažādās vietās palikušas atšķirīgas summas vai termiņi |
Nodošana un pieņemšana | Vai paraugā paredzētais process atbilst tam, kā puses faktiski nodos un pieņems izpildi? | Paraugs prasa aktu vai darbību, ko puses neplāno izmantot |
Izmaiņas un izbeigšana | Vai atstāta viena skaidra kārtība bez pretrunīgiem variantiem? | Vienā punktā prasīta rakstiska vienošanās, bet citā atstātas mutiskas izmaiņas |
Plašāks līguma noteikumu kontrolsaraksts palīdz pārbaudīt, vai vienošanās nav palikusi tikai virsrakstu līmenī.
Kad paraugs var būt piemērots sākumpunkts
Paraugs var ietaupīt laiku vienkāršā, tipiskā situācijā, ja:
- ir skaidrs, kam paraugs paredzēts;
- tajā nav atsauču uz citas valsts tiesībām vai iestādēm;
- abas puses saprot katru aizpildīto noteikumu;
- visi tukšie lauki tiek aizpildīti vai svītroti;
- faktiskā vienošanās sakrīt ar uzrakstīto;
- pielikumi un nodošanas dokumenti ir pievienoti, ja tie vajadzīgi.
Paraugs prasa būtisku pielāgošanu, ja darījumā ir vairāki objekti, pakāpeniska samaksa, finansējums, līdzīpašnieki, nestandarta atbildības sadalījums, darbi vairākos posmos vai īpaši nosacījumi. Individuāla jurista palīdzība var būt vajadzīga, ja darījuma vērtība vai sekas ir būtiskas, otra puse nepiekrīt atbildības sadalījumam, ir ārvalstu elements vai nav skaidrs, kādu formu prasa likums.
Trīs biežas neskaidrības un kādu informāciju pievienot
Tālāk minētie formulējumi ir tikai izdomāti piemēri informācijas trūkuma parādīšanai. Tie nav universālas līguma klauzulas un nav paredzēti kopēšanai bez pielāgošanas.
1. Nav skaidrs samaksas termiņa sākums
Neskaidrs formulējums: “Pasūtītājs samaksā 30 dienu laikā.”
Nav saprotams, vai termiņu skaita no līguma parakstīšanas, rēķina saņemšanas, darba pabeigšanas vai pieņemšanas akta parakstīšanas.
Izdomāts precizējuma piemērs: “Pasūtītājs samaksā rēķinu 10 kalendāro dienu laikā pēc tam, kad abas puses ir parakstījušas darba pieņemšanas aktu. Maksājums veicams ar pārskaitījumu uz līgumā norādīto kontu.”
Pirms šāda teksta izmantošanas pusēm jāizlemj, vai samaksa tiešām ir sasaistāma ar pieņemšanas aktu un vai izvēlētais termiņš atbilst konkrētajai situācijai.
2. Līguma priekšmets aprakstīts pārāk vispārīgi
Neskaidrs formulējums: “Pārdevējs pārdod pircējam automašīnu esošajā stāvoklī.”
Trūkst transportlīdzekļa identifikācijas, cenas, zināmo defektu, nobraukuma rādījuma un informācijas par nododamajiem piederumiem.
Izdomāts precizējuma piemērs: līgumā norāda pilnu VIN, reģistrācijas numuru, cenu un samaksas kārtību, bet pieņemšanas–nodošanas aktā fiksē odometra rādījumu, zināmos vizuālos defektus, atslēgu skaitu, riepu komplektu un precīzu nodošanas laiku.
Šāds sadalījums nepadara katru faktu automātiski patiesu. Pirms parakstīšanas pusēm informācija jāpārbauda un jāsaskaņo.
3. Paraugā palikuši pretrunīgi varianti vai trūkst pielikuma
Neskaidrs paraugs: tekstā vienlaikus paliek “Samaksa veicama 10 dienu laikā” un “Samaksa veicama 30 dienu laikā”, bet darbu aprakstā ir atsauce uz nepievienotu “1. pielikumu”.
Nav skaidrs, kurš samaksas termiņš ir piemērojams un kāds darba apjoms ir saskaņots.
Izdomāts precizējuma piemērs: puses atstāj tikai vienu saskaņoto samaksas termiņu. Atsauci uz 1. pielikumu saglabā tikai tad, ja pielikums ir pievienots, numurēts un abām pusēm ir viena un tā pati versija; pretējā gadījumā darba apjomu ieraksta līgumā.
Paraugs jāpielāgo konkrētajam darījumam
Vienāds virsraksts nenozīmē vienādu situāciju. Dzīvokļa īres līgumā svarīgi ir maksājumi, drošības nauda, komunālie izdevumi, īpašuma stāvoklis un izbeigšanas kārtība. Remontdarbu līgumā jāvienojas par darbu apjomu, tāmi, materiāliem, papildu darbu apstiprināšanu un rezultāta pieņemšanu. Auto darījumā jāidentificē transportlīdzeklis un jāuzskaita nododamie piederumi, kā arī jāfiksē samaksa un nodošanas brīdis.
Praktiskus piemērus par to, kā vispārīgs teksts rada neskaidrības īres attiecībās, skatiet rakstā par dzīvokļa īres līguma kļūdām.
Ko darīt ar liekajiem vai tukšajiem noteikumiem
Neatstājiet līgumā tukšus laukus, izvēles variantus, kas savstarpēji izslēdzas, vai tekstu, kuru neviena puse nesaprot. Ja noteikums nav piemērojams, tas jāizņem vai skaidri jāatzīmē kā nepiemērojams. Ja par noteikumu nav vienošanās, paraugs šo trūkumu neatrisina — vispirms jāvienojas par pašu jautājumu.
Pirms parakstīšanas abas puses var iziet dokumentam cauri vienā secībā:
- salīdzināt pušu un objekta datus ar avota dokumentiem;
- pārbaudīt summas, datumus un termiņu sākuma punktus;
- pārbaudīt pielikumus un atsauces uz tiem;
- pārliecināties, ka visi labojumi redzami abām pusēm;
- saglabāt vienu un to pašu galīgo versiju.
Kā Doqubit palīdz sagatavot līgumu
Doqubit piedāvā vadītu procesu biežāk sastopamām standarta situācijām. Lietotājs izvēlas vajadzīgo dokumenta veidu un soli pa solim atbild uz jautājumiem par darījumu. No ievadītās informācijas platforma sagatavo strukturētu līguma projektu, kuru var pārskatīt un, ja vajadzīgs, precizēt.
Lietotājam nav pašam jāveido līguma struktūra no nulles. Sagatavoto projektu var lejupielādēt un, ja nepieciešams, DOCX versijas tekstu labot saderīgā teksta redaktorā. Pēc tam failu var nosūtīt otrai pusei, lai abas puses pirms parakstīšanas pārbaudītu vienu un to pašu versiju.
Doqubit ir paredzēts standarta situācijām un neaizstāj individuālu juridisku konsultāciju. Lietotājam jāpārbauda ievadītie dati un gala teksts; nestandarta darījumā vai tad, ja vajadzīga īpaša forma, notariāla darbība vai cita formalitāte, var būt nepieciešama papildu profesionāla palīdzība.
Nākamais solis — vienkāršāka pieeja līguma izveidei
Ja nevēlaties sākt ar tukšu failu vai nejauši atrastu paraugu, apskatiet pieejamos līgumu veidus. Praktisko procesu skaidro ceļvedis kā izveidot līgumu tiešsaistē soli pa solim.