Meklējot ātru veidu, kā noformēt vienošanos, līguma paraugi internetā bieži šķiet vienkāršākais risinājums. Taču to kvalitāte vislabāk atklājas nevis parakstīšanas brīdī, bet tad, kad starp pusēm rodas domstarpības.
Iedomājieties situāciju - dzīvokļa īpašnieks vienojas ar meistaru par remontdarbiem un līguma sagatavošanai izmanto internetā atrastu paraugu. Līgumā norādīta kopējā darbu cena un aptuvens izpildes termiņš, taču nav skaidri noteikts, kādi darbi tieši ietilpst cenā, kad maksājama atlikusī summa un kā rīkoties, ja darbu izpilde kavējas. Remonta laikā rodas domstarpības - pasūtītājs uzskata, ka vairāki darbi bija iekļauti sākotnējā cenā, savukārt meistars tos uzskata par papildu darbiem un pieprasa papildu samaksu. Puses pārskata līgumu, taču tajā nav pietiekami precīzi aprakstīts ne darbu apjoms, ne papildu darbu saskaņošanas kārtība. Rezultātā strīds vairs nav tikai par to, kura puse pareizi atceras sākotnējo vienošanos, bet arī par to, ko iespējams pamatot ar pašu līgumu.
Tieši šādās situācijās atklājas līguma praktiskā vērtība. Kamēr pušu intereses sakrīt, daudzi nosacījumi var šķist pašsaprotami, taču strīda brīdī būtiski kļūst tas, cik precīzi dokumentā noteikti termiņi, pienākumi un rīcība dažādās situācijās. Tāpēc līgumu ir vērts vērtēt ne tikai pēc tā, vai tajā norādīti pamata dati, bet arī pēc tā, vai dokuments sniedz skaidras atbildes tad, ja sadarbība nenorit pēc plāna.
Līguma vērtība kļūst īpaši svarīga, kad pušu viedokļi atšķiras
Noslēdzot līgumu, uzmanība visbiežāk tiek pievērsta darījuma sākumam - cenai, termiņam, pakalpojumam vai nododamajai mantai. Daudz retāk tiek pārdomāts, kā rīkoties, ja darbs kavējas, maksājums netiek veikts laikā, nodotajai mantai tiek konstatēti bojājumi vai viena puse uzskata, ka vienošanās izpildīta, bet otra tam nepiekrīt.
Latvijas Civillikuma 1587. pants nosaka, ka tiesīgi noslēgts līgums pusēm uzliek pienākumu izpildīt apsolīto, un vēlāk radušās izpildes grūtības pašas par sevi nedod tiesības no līguma atkāpties.
Praktiski tas nozīmē, ka līgumā ietverto nosacījumu formulējumam ir nozīme arī ilgi pēc dokumenta parakstīšanas. Ja termiņš, pienākums vai izpildes kārtība ir formulēta pārāk vispārīgi, strīda brīdī var rasties atšķirīga izpratne par to, ko puses patiesībā bija apņēmušās.
Internetā atrasts līguma paraugs šo problēmu pats par sevi neatrisina. Tas var piedāvāt dokumenta struktūru, taču tas nevar zināt, par ko konkrētās puses faktiski ir vienojušās un kuri apstākļi tieši viņu darījumā vēlāk var kļūt nozīmīgi.
6 lietas, ko līguma paraugs var nenodrošināt strīda gadījumā
Līguma paraugi var ievērojami atšķirties pēc satura, detalizācijas un izcelsmes, tāpēc pirms dokumenta izmantošanas ir vērts izvērtēt ne tikai to, vai tas atbilst konkrētajam darījuma veidam, bet arī to, vai tajā pietiekami skaidri paredzēta rīcība situācijās, kad rodas domstarpības. Zemāk esam apskatījuši 6 lietas, ko līguma paraugs var nenodrošināt strīda gadījumā:
1. Skaidru atbildi uz jautājumu, kurš savu pienākumu ir izpildījis
Domstarpības bieži rodas nevis par to, vai vienošanās ir noslēgta, bet gan par to, vai katra puse savu pienākumu ir izpildījusi tā, kā bija paredzēts. Piemēram, pasūtītājs uzskata, ka remonts nav pabeigts, bet meistars uzskata pretējo. Pārdevējs apgalvo, ka automašīna nodota pilnā komplektācijā, savukārt pircējs norāda, ka trūka noteiktu priekšmetu. Izīrētājs uzskata, ka dzīvoklī radīti bojājumi, bet īrnieks apgalvo, ka tie bijuši jau pirms ievākšanās.
Ja dokumentos nav pietiekami skaidri fiksēts sākotnējais stāvoklis, paredzētais rezultāts vai nodošanas fakts, vēlāk šo jautājumu noskaidrošana kļūst sarežģītāka.
Tāpēc jādomā ne tikai par pašu līgumu, bet arī par dokumentiem, kas fiksē tā izpildi. Piemēram, pieņemšanas-nodošanas aktā iespējams norādīt faktisko nodošanas datumu, īpašuma vai mantas stāvokli, skaitītāju rādījumus, komplektāciju, konstatētos trūkumus un citu konkrētajā situācijā būtisku informāciju. Doqubit dokumentu izveides platformā pieejami dažādām standarta situācijām paredzēti pieņemšanas-nodošanas akti, kas palīdz šo informāciju noformēt strukturēti un pārskatāmi, piemēram, dzīvokļa, transportlīdzekļa vai remontdarbu nodošanas gadījumā.
2. Pietiekami precīzus termiņus un nosacījumus
Formulējums "darbs tiks pabeigts aptuveni mēneša laikā" sākotnēji var šķist pietiekams. Ja darbi tiek pabeigti laikā, problēmas arī nerodas. Taču kavējuma gadījumā rodas jautājumi - no kura datuma mēnesis skaitāms, vai bija pieļaujams pagarinājums un kurā dienā pienākums faktiski bija jāizpilda?
Līdzīgi ir ar maksājumiem. Norādīt cenu vēl nenozīmē noteikt skaidru norēķinu kārtību. Svarīgi var būt arī tas, kad maksājums jāveic, vai tas saistīts ar konkrēta darba posma pabeigšanu un kā tiek apstiprināts, ka šis posms ir izpildīts.
Doqubit vadītais dokumenta izveides process palīdz šādus jautājumus izrunāt jau līguma sagatavošanas laikā, soli pa solim apkopojot konkrētajai situācijai nepieciešamo informāciju par termiņiem, maksājumiem un citiem būtiskiem nosacījumiem. Tieši šādās detaļās vispārīgs līguma paraugs var atstāt pārāk daudz vietas interpretācijai.
Plašāk par nosacījumiem, kuriem vērts pievērst uzmanību, lai līgumā būtu ņemtas vērā abu pušu intereses, lasi rakstā "Ko obligāti iekļaut līgumā, lai tiktu ņemtas vērā abu pušu intereses".
3. Kārtību, kā rīkoties, ja sākotnējā vienošanās mainās
Daudzi strīdi rodas nevis par sākotnēji sarunāto, bet par to, kas mainījies procesa laikā.
Remonta gaitā pasūtītājs lūdz veikt vēl vienu darbu. Īres laikā puses vienojas par citu maksājuma datumu. Pakalpojuma izpildes termiņš tiek pārcelts sarakstē. Vienā brīdī abām pusēm šķiet, ka vienošanās ir skaidra, taču vairākus mēnešus vēlāk katra to atceras citādi.
Tāpēc līgumā var būt būtiski saprast ne tikai sākotnējos noteikumus, bet arī to, kā puses saskaņos turpmākās izmaiņas. Tas palīdz izvairīties no situācijas, kur līgumā rakstīts viens, bet faktiskā sadarbība laika gaitā sākusi notikt pēc citiem noteikumiem.
4. Pārdomātu rīcību pārkāpuma gadījumā
Brīdī, kad viena puse neizpilda savu pienākumu, rodas praktiski jautājumi - vai otrai pusei vispirms jādod papildu laiks, kā paziņot par problēmu, kā tiek fiksēts pārkāpums un kādas sekas konkrētajā situācijā paredzētas.
Arī līgumsodu nevajadzētu uztvert kā nejauši izvēlētu skaitli, ko iespējams pārkopēt no cita līguma. Civillikums nosaka prasības līgumsoda piemērošanai, tostarp paredzot, ka līgumsodam jābūt samērīgam un atbilstošam godīgai darījumu praksei. Atsevišķos gadījumos likums nosaka arī tā apmēra ierobežojumus.
Tas labi parāda problēmu ar nekritiski izmantotu paraugu - punkts dokumentā var būt, taču tas vēl nenozīmē, ka konkrētais formulējums ir piemērots konkrētajai vienošanās situācijai.
5. Skaidrību par to, kura dokumenta versija faktiski tika parakstīta
Digitālā dokumentu apritē var rasties vēl viens praktisks jautājums - kura no vairākām līguma versijām bija gala variants. Piemēram, fails tiek nosūtīts e-pastā, pēc tam veikti labojumi, izveidots jauns fails un tas atkal nosūtīts otrai pusei. Ja šādas versijas ir vairākas, vēlāk var būt būtiski noskaidrot, kura tieši tika apstiprināta.
Doqubit platformā sagatavotos dokumentus tagad iespējams arī elektroniski parakstīt ar eParakstu, tāpēc dokumenta sagatavošanu un parakstīšanu iespējams veikt vienotā procesā. Tas palīdz saglabāt skaidrību par dokumentu, kuru puses ir izvēlējušās parakstīt, un samazina nepieciešamību pārvietot failu starp vairākām vidēm.
6. Atbilstību aktuālajam regulējumam
Internetā atrasta līguma parauga gadījumā ne vienmēr ir iespējams pārliecināties, kad tas izveidots, kas to sagatavojis un vai dokumenta saturs joprojām atbilst spēkā esošajam regulējumam. Normatīvie akti laika gaitā var mainīties, tāpēc pirms vairākiem gadiem sagatavots un internetā atkārtoti pārpublicēts paraugs var saturēt novecojušus formulējumus vai nosacījumus, kas vairs neatbilst aktuālajai situācijai.
Doqubit platformā pieejamie dokumenti ir izstrādāti sadarbībā ar juristiem un veidoti atbilstoši spēkā esošajiem Latvijas normatīvajiem aktiem. Tas ļauj lietotājam standarta situācijās sākt ar pārdomātu dokumenta struktūru. Pirms izmantošanas joprojām jāizvērtē, vai izvēlētais dokuments atbilst konkrētajai situācijai.
Plašāk par citiem riskiem, kas saistīti ar internetā pieejamu līgumu paraugu izmantošanu, un to, kam pievērst uzmanību pirms dokumenta izvēles, lasi rakstā “Līgumu paraugu izmantošana - kādi ir riski un ko ņemt vērā pirms to izmantošanas”.
Doqubit - nevis gatavs paraugs, bet vadīts līguma izveides process
Izmantojot internetā atrastu līguma paraugu, lietotājam pašam jāizvērtē, ko dokumentā atstāt, mainīt vai papildināt. Doqubit pieeja ir citāda - platforma palīdz soli pa solim apkopot konkrētajai standarta situācijai nepieciešamo informāciju un noformēt pušu vienošanos pārskatāmā dokumentā.
Atkarībā no dokumenta veida iespējams fiksēt ne tikai pušu datus, summu vai darījuma priekšmetu, bet arī citus būtiskus nosacījumus. Savukārt situācijās, kur nepieciešams dokumentēt faktisko nodošanu, Doqubit pieejami arī dažādi pieņemšanas-nodošanas akti.
Kad dokuments ir sagatavots un puses par tā saturu ir vienojušās, to iespējams elektroniski parakstīt ar eParakstu, sākot parakstīšanu Doqubit platformā un turpinot eParaksta vidē. Tādējādi vienā procesā iespējams nonākt no vienošanās nosacījumu apkopošanas līdz gatavam un parakstītam dokumentam.
Līguma paraugs pats par sevi nav problēma - svarīgi ir saprast, vai konkrētais dokuments patiešām aptver pušu vienošanos un sniedz pietiekami skaidras atbildes arī tad, ja sadarbība nenotiek pēc plāna.
Izvēlies savai situācijai piemērotu dokumentu Doqubit, sagatavo to soli pa solim un sāc parakstīšanu ar eParakstu!